Kādu dienu 1936. gadā tika atrasts krūzei līdzīgs māla trauks. Izrādījās, ka tā bija sena baterija, 13 centimetrus augsta. Šajā elementā bija paslēpts vara cilindrs un dzelzs stienis. Patiesībā tā bija parasta sāls baterija.
Mūsdienās šis atradums atrodas Bagdādes Vēstures muzejā. Daži eksperti uzskata, ka tā ir vecākā jebkad atrastā baterija, savukārt citi vienkārši nespēj saprast, kā kaut kas tāds vispār ir iespējams. Baterija ir aptuveni 2000 gadus veca un 250. gadā pirms mūsu ēras darbojās nevainojami.
Senie cilvēki šo ierīci izmantoja, lai uzklātu dažādus pārklājumus uz metāliem, piemēram, zelta, sudraba vai vara.
Zinātnieki izvirzīja hipotēzi, ka šāda baterija varētu radīt līdz pat 1 voltam. Pēc dažiem teorētiskiem apsvērumiem viņi nolēma veikt eksperimentu. Viņi uzbūvēja līdzīgu krūzi un piepildīja to ar vīna etiķi. Ierīce parādīja, ka trauks spēj radīt 0,5 voltus. Pēc tam, 1947. gadā, cits pētnieks nolēma kā elektrolītu izmantot vara sulfātu. Viņa eksperimenta rezultātā tika iegūts veseli 2 voltu spriegums! Tad kāds ieteica izmantot citronu sulu, un pētnieki galu galā sasniedza maksimālo 4 voltu robežu.
